Īsi un skaidri skaidrojumi terminiem, kas biežāk sastopami, rakstot kursa darbus, vēstules un saturu latviski — katram ar saiti uz piemērotu rīku vai ceļvedi.
Šī vārdnīca apkopo 21 terminu, kas latviski rakstošajiem noder visbiežāk: no pārfrāzēšanas, plaģiāta un atsaucēm līdz garumzīmēm, mīkstinājuma zīmēm, locījumiem, uzrunas formām, saiklim, LIX lasāmības indeksam un AI detektoriem. Katra definīcija ir 40–60 vārdu gara, sagatavota ar MI palīdzību un salīdzināta ar Tēzaurs.lv un Valsts valodas centra materiāliem. Pie katra termina ir saite uz AdeptWrite rīku vai ceļvedi, lai varētu uzreiz pārbaudīt savu tekstu.
Rīks, kas novērtē iespējamību, ka tekstu uzrakstījis mākslīgais intelekts. Rezultāts ir aprēķināts novērtējums, nevis pierādījums: detektori kļūdās, īpaši īsos tekstos un tekstos, ko raksta nedzimtās valodas lietotāji. Tāpēc ar tā rezultātu vien nedrīkst apsūdzēt cilvēku. Ceļvedis Kā darbojas AI detektori skaidro ierobežojumus.
Rīks, kas pārraksta mašīnai raksturīgu, vispārīgu tekstu dabiskākā, personiskākā valodā, nemainot jēgu. Tā mērķis ir rakstības uzlabošana, nevis detektoru apiešana, un nekas negarantē, ka teksts izturēs jebkādu pārbaudi. Rezultāts vienmēr jāizlasa un jāpielāgo; ja darbu vērtē akadēmiski, jāievēro augstskolas noteikumi par MI lietošanu.
Īss zinātniska darba, raksta vai grāmatas satura raksturojums, kas parasti ietver mērķi, metodi, galvenos rezultātus un secinājumus. Latvijas augstskolās anotāciju pievieno bakalaura un maģistra darbiem, un bieži tā jāiesniedz arī angļu valodā. Tā ļauj lasītājam ātri izlemt, vai darbs viņam noder, tāpēc to raksta pēc darba pabeigšanas.
Norāde tekstā uz avotu, no kura ņemta doma, dati vai citāts, kopā ar pilnu ierakstu literatūras sarakstā. Latvijā izmanto dažādus stilus, piemēram, APA vai augstskolas noteiktas prasības, un tie atšķiras pēc ieraksta formas. Vienmēr ievērojiet sava darba vadītāja vai fakultātes metodiskos norādījumus. Izmēģiniet atsauču ģeneratoru.
Burtiski pārņemts cita autora teksta fragments, ko ievieto pēdiņās un papildina ar atsauci uz avotu. Citātam jābūt precīzam līdz pēdējai rakstzīmei; saīsinājumus apzīmē ar daudzpunkti kvadrātiekavās. Atšķirībā no pārfrāzes citāts saglabā oriģināla formulējumu, tāpēc to lieto īsi un tikai tad, kad svarīgs tieši autora izteiksmes veids.
Formālā valoda ir saprotama, precīza un bez žargona, ar “jūs”, pilniem teikumiem un neitrāliem vārdiem; to lieto oficiālās vēstulēs un darbos. Neformālā valoda pieļauj sarunvalodas vārdus, saīsinājumus un “tu”. Pārejot starp tām, jāmaina vārdu krājums, teikumu garums un uzruna. Skatiet ceļvedi.
Svītra virs patskaņa burta (ā, ē, ī, ū), kas latviešu rakstībā norāda garu patskani un bieži maina vārda nozīmi vai formu: “sala” un “sāla”, “pile” un “pīle”. Garumzīmju trūkums ir viena no biežākajām kļūdām ātrā rakstībā. Pareizrakstības pārbaude var ieteikt vārdu ar garumzīmēm, ja bez tām tas nav vārdnīcā.
Īss teksta galveno domu izklāsts, kas ir ievērojami īsāks par oriģinālu un nesatur jaunu informāciju vai vērtējumu. Labs kopsavilkums atbild uz jautājumiem, kas, kāpēc un kāds ir secinājums. Studiju darbos kopsavilkumu raksta ar saviem vārdiem un norāda avotu. Skatiet ceļvedi Kā uzrakstīt kopsavilkumu.
Lasāmības rādītājs, ko aprēķina no vidējā teikuma garuma un garo vārdu (vairāk nekā seši burti) īpatsvara procentos. Jo augstāks skaitlis, jo grūtāk lasīt tekstu. LIX neskaita zilbes, tāpēc to var vienkārši lietot latviešu tekstam, kur angļu valodai veidotā Flesch formula neder. Tas ir aptuvens rādītājs, nevis valodas kvalitātes vērtējums.
Lietvārda, īpašības vārda vai vietniekvārda formas maiņa pēc teikuma sakarībām. Latviešu valodā ir seši locījumi: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, instrumentālis un lokatīvs, un katram ir savi galotņu varianti pēc deklinācijas. Pārfrāzējot galotnes jāsaskaņo, jo, mainot vārdu secību vai priekšvārdu, mainās arī locījums.
Pārnests izteiksmes veids, kad vārdu lieto citā nozīmē, balstoties uz līdzību: “laika upe”, “zelta rokas”. Metafora ir viens no stilistiskajiem līdzekļiem, kas padara tekstu tēlainu, taču zinātniskā un lietišķā tekstā tā jālieto piesardzīgi, lai nezustu precizitāte. Skatiet ceļvedi Metafora latviešu valodā.
Mazā zīme zem burtiem ģ, ķ, ļ, ņ, kas norāda mīkstu līdzskani, kā arī diakritiskās zīmes burtiem č, š, ž. Tās nedrīkst izlaist: “ļoti”, “ģimene” un “ņemt” bez tām ir nepareizi uzrakstīti vārdi. Latviešu tastatūrā tās raksta ar īpašiem taustiņiem vai izkārtojumu, bet sarakstē bieži trūkst, tāpēc tās vērts pārbaudīt pirms nosūtīšanas.
Noteikumi par to, kā pareizi rakstīt vārdus un to formas: burtu lietojums, garumzīmes, salikteņi, lielie burti un vārdu atdalīšana. Latvijā valodas lietojumu uzrauga Valsts valodas centrs, bet skaidrojumus sniedz arī Latviešu valodas aģentūra un Tēzaurs.lv. Automātiska pārbaude palīdz atrast drukas kļūdas, taču nevar aizstāt galīgo pārlasīšanu.
Cita teksta jēgas atstāstīšana ar saviem vārdiem un citu teikumu uzbūvi, saglabājot nozīmi un aptuveno apjomu. Atšķirībā no kopsavilkuma pārfrāze neīsina. Studiju darbos pārfrāzei tomēr obligāti jānorāda avots: atstāsts bez atsauces tiek uzskatīts par plaģiātu. Sīkāk skatiet ceļvedī Kas ir pārfrāzēšana.
Rakstzīmes, kas dala tekstu un parāda tā uzbūvi: komats, punkts, kols, semikols, domuzīme, jautājuma zīme un citas. Latviešu valodā komats bieži atdala pakārtotus teikumus pirms saikļiem “ka”, “kas”, “kad”, “lai”. Nepareizi lietotas pieturzīmes maina jēgu, tāpēc tās pārbauda kopā ar gramatiku. Skatiet komatu lietošanas ceļvedi.
Cita autora teksta, ideju vai datu izdošana par savējiem, nenorādot avotu. Tas ietver teksta kopēšanu bez pēdiņām, atsevišķu vārdu nomaiņu, saglabājot oriģināla uzbūvi, un paša agrāk iesniegta darba atkārtotu izmantošanu. Augstskolu ētikas noteikumi par to paredz sankcijas. Sākumam palīdz ceļvedis par plaģiāta novēršanu.
Palīgvārds, kas savieno teikuma daļas vai teikumus un parāda to attiecības: pretstatu (“bet”, “taču”), cēloni (“jo”, “tāpēc ka”), nolūku (“lai”) vai nosacījumu (“ja”). Pareizi izvēlēti saikļi padara tekstu loģisku, plūstošu un vieglāk lasāmu, bet pārāk daudz vienādu saikļu rindā to padara vienmuļu. Skatiet ceļvedi Saikļi un ievadvārdi.
Vārds, kam ir tāda pati vai ļoti tuva nozīme kā citam vārdam, piemēram, “liels” un “milzīgs”. Pilnīgi vienādi vārdi ir reti: sinonīmiem atšķiras stila nokrāsa, lietojums vai savienojamība ar citiem vārdiem. Tāpēc, pārfrāzējot tikai nomainīt vārdus nepietiek; svarīgi pārbaudīt, vai jaunais vārds der tekstā. Skaidrojumus var salīdzināt Tēzaurs.lv.
Valodas līdzekļu izvēles veids, kas piemērots teksta mērķim un lasītājam: zinātnisks, publicistisks, lietišķs, mākslinieciskais vai sarunvalodas stils. Katram stilam raksturīga sava vārdu krāja, teikumu garums un uzruna. Stila maiņa nemaina faktus, bet pārraksta tekstu tā, lai tas atbilstu situācijai, piemēram, vēstulei darba devējam vai ziņai kolēģim.
Latviešu teksts, kas uzrakstīts bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, piemēram, “sveiki, ka tev klajas?” vietā “sveiki, kā tev klājas?”. Translitu bieži lieto īsziņās un tērzētavās, bet oficiālos dokumentos, studiju darbos un vēstulēs tas nav pieņemams. Pareizrakstības pārbaude tādus vārdus var atpazīt un piedāvāt pareizo formu.
Veids, kā vēršas pie adresāta: ar “tu” vai ar pieklājības “jūs”. Latviešu valodā “jūs” lieto oficiālā un lietišķā saziņā, ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet “tu” — draugiem, ģimenei un neformālā vidē. Izvēle ietekmē visu teksta toni un darbības vārdu formas, tāpēc to saglabā līdz beigām. Skatiet ceļvedi par uzrunu.
Skaidrojošā vārdnīca aptver visu valodas vārdu krājumu, bet terminu vārdnīca iekļauj tikai vienas jomas terminus — šeit rakstīšanas un valodas — ar praktiskāku, kontekstuālu skaidrojumu.
Jā, norādot avotu “AdeptWrite terminu vārdnīca” un saiti uz šo lapu. Akadēmiskos darbos papildus balstieties uz primārajiem avotiem, piemēram, Tēzaurs.lv un Valsts valodas centra materiāliem.
Uzrakstiet mums kontaktu lapā. Bieži pieprasītus terminus pievienosim pēc tam, kad definīcija būs sagatavota un salīdzināta ar avotiem saskaņā ar mūsu redakcijas politiku.