Kas ir pārfrāzēšana? Definīcija, piemēri un atšķirība no citēšanas

Pārfrāzēšana ir cita autora domas izteikšana saviem vārdiem un ar citu teikuma uzbūvi, saglabājot jēgu un apmēru. Atšķirībā no citāta tā nav pēdiņās, bet atšķirībā no kopsavilkuma neapkopo visu avotu. Atsauce uz avotu ir vajadzīga vienmēr, jo mainās formulējums, bet doma paliek citam autoram.

Kas ir pārfrāzēšana?

Pārfrāzēšana ir cita autora domas atstāstīšana saviem vārdiem, saglabājot tās jēgu, bet mainot formulējumu un teikuma uzbūvi. Rezultātu sauc par pārfrāzi. Pārfrāze ir apmēram tikpat gara kā avots, tajā nav pēdiņu, un tai seko atsauce uz oriģinālu.

Vārds pārfrāze ir sieviešu dzimtes lietvārds (pārfrāze, pārfrāzes, pārfrāzei), bet darbības vārds ir pārfrāzēt (es pārfrāzēju, viņš pārfrāzē, pārfrāzēts). Vārda nozīmi un lietojumu var pārbaudīt vārdnīcā Tēzaurs.lv. Ikdienā bieži dzird arī „atstāstīt savā vārdā“, un akadēmiskajos darbos pārfrāze ir viens no trim veidiem, kā izmantot citu autoru domas: citēt, pārfrāzēt un apkopot.

Šī pamatnoteikuma dēļ, kurš aizsargā autora devumu, pārfrāzēšana ir cieši saistīta ar plaģiāta jautājumu. Praktiskus soļus, kā to darīt pareizi, skatiet ceļvedī Kā pārfrāzēt tekstu pareizi. Šajā rakstā uzmanība pievērsta jēdzienam, atšķirībām un piemēriem.

Pārfrāze, citāts un kopsavilkums: kāda ir atšķirība

Visi trīs veidi pārņem cita autora domu, taču dara to dažādi.

Praktisks teiciens: citējiet, ja svarīgi, kā autors to pateica; pārfrāzējiet, ja svarīgi, ko viņš pateica; kopsavilkumā pasakiet, par ko ir viss teksts. Par pēdējo skatiet ceļvedi Kā uzrakstīt kopsavilkumu.

Pieci piemēri no dažādiem tekstiem

Visi piemēri šeit ir izdomāti, lai ilustrētu paņēmienus, un nav citāti no reāliem avotiem.

1. Kursa darbs (sociālās zinātnes)

Avots: „Jauniešu līdzdalība vietējās pašvaldības lēmumu pieņemšanā ir atkarīga no tā, vai viņi uzskata, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts.“

Pārfrāze: Jaunieši biežāk iesaistās pašvaldības darbā, ja jūt, ka viņu balss tiek ņemta vērā (Autors, 2021).

Kas mainīts: uzbūve (no lietvārdu virknes uz darbības vārdu), vārdi (līdzdalība → iesaistās), bet jēga paliek.

2. Ziņu raksts

Avots: „Uzņēmums pagājušajā nedēļā paziņoja, ka slēgs divas filiāles reģionos un atlaidīs daļu darbinieku.“

Pārfrāze: Pēc uzņēmuma paziņojuma divas reģionu filiāles tiks slēgtas, un daļa darbinieku zaudēs darbu (Autors, 2022).

Kas mainīts: kārta (darāmā → ciešamā), teikuma sākums. Svarīgi: pārfrāzē nevar pievienot to, ko avots nesaka, piemēram, atlaisto skaitu.

3. Pasniedzēja e-pasts

Avots: „Lūdzu, iesniedziet darbu līdz piektdienas pusdienlaikam, pretējā gadījumā es to nevarēšu ieskaitīt.“

Pārfrāze: Pasniedzējs atgādināja, ka darbs jāiesniedz līdz piektdienas pusdienlaikam, citādi tas netiks ieskaitīts.

Šeit atsauce uz avotu parasti nav vajadzīga, jo tas ir ikdienas sarakstes atstāstījums, nevis publicēts darbs. Atsauce ir nepieciešama, ja atstāstāt publicētu, pētniecisku vai citam autoram piederošu domu.

4. Normatīvais teksts

Avots: „Persona ir tiesīga pieprasīt informāciju par to, kā tiek apstrādāti viņas dati.“

Pārfrāze: Ikvienam ir tiesības uzzināt, kā izmanto viņa datus.

Uzmanību: juridiskos tekstos pārfrāze ir riskanta, jo precīzs formulējums nosaka tiesības un pienākumus. Šeit nevar aizstāt tiesīga pieprasīt ar var uzzināt bez sekām: pirmais ir tiesības ar noteiktu kārtību, otrais ir vispārīgs apgalvojums. Svarīgos gadījumos citējiet vai konsultējieties ar speciālistu.

5. Zinātnisks apgalvojums

Avots: „Rezultāti liecina, ka regulāra fiziskā aktivitāte var uzlabot koncentrēšanās spējas, taču ietekmes apmērs dažādām vecuma grupām atšķiras.“

Slikta pārfrāze: Sports uzlabo koncentrēšanos visiem.

Laba pārfrāze: Autori secina, ka kustības var palīdzēt labāk koncentrēties, taču dažādos vecumos efekts ir atšķirīgs (Autors, 2019).

Slikta pārfrāze zaudē piesardzību (var uzlabot) un pievieno vārdu visiem, kas avotā nav. Pārfrāzē jāsaglabā arī apgalvojuma stiprums.

Kad pārfrāzei obligāta atsauce

Atsauce nepieciešama, ja jūs pārfrāzējat:

• cita autora ideju, secinājumu vai argumentu;
• datus, skaitļus, pētījuma rezultātus;
• nepopulāru faktu, kuru lasītājs nevar uzreiz pārbaudīt;
• cita autora definīciju vai klasifikāciju.

Atsauce parasti nav vajadzīga vispārzināmiem faktiem (piemēram, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta) un jūsu pašu secinājumiem. Taču, ja šaubāties, atsauci pievienojiet: lieka atsauce nekaitē, trūkstoša var.

Kā izskatās atsauce

Atsauces forma atkarīga no stila, ko prasa jūsu augstskola vai skola. Latvijā plaši izmanto APA, Harvard un LVS ISO 690 paraugu. Atsauce tekstā APA stilā izskatās šādi:

• Pārfrāze: Jaunieši biežāk iesaistās, ja jūt, ka viņus uzklausa (Autors, 2021).
• Citāts: „Burtisks fragments“ (Autors, 2021, 15. lpp.).

Lappuses norāde citātam ir būtiska, pārfrāzei to bieži nenorāda, taču atsevišķi metodiskie norādījumi to prasa. Vārdu „lpp.“ un citu sīkumu pareizrakstība atšķiras pēc iestādes noteikumiem, tāpēc vienmēr pārbaudiet fakultātes norādījumus. Atsauču ierakstus var sagatavot atsauču ģeneratorā, bet gala rezultātu salīdziniet ar savas iestādes paraugu.

Kāpēc latviešu valodā pārfrāze nav tas pats, kas sinonīmu nomaiņa

Daudzi domā, ka pārfrāzēt nozīmē nomainīt vārdus ar sinonīmiem. Latviešu valodā tas ir vēl mazāk uzticams ceļš nekā daudzās citās valodās, un iemesls ir valodas uzbūve. Latviešu valodā ir septiņi locījumi, un darbības vārdi prasa konkrētus locījumus: palīdzēt kādam (datīvs), bet atbalstīt kādu (akuzatīvs). Ja nomaināt vienu vārdu, bet atstājat veco galotni, rodas kļūda, kuru lasītājs uzreiz pamana.

Otrs iemesls: latviešu valodā viena doma bieži izsakāma gan ar darbības vārdu, gan ar lietvārdu (uzlabot un uzlabošana), gan ar divdabja teicienu (mācoties attālināti) vai palīgteikumu (kad mācās attālināti). Tieši šāda uzbūves maiņa padara tekstu par pārfrāzi, nevis par sinonīmu kopiju. Detalizētus paņēmienus ar piemēriem skatiet ceļvedī Kā pārfrāzēt tekstu pareizi.

Pārfrāzes veidi pēc mērķa

Pārfrāzes mērķis nosaka, cik tālu jāiet no oriģināla.

• Precizējoša pārfrāze. Sarežģītu teikumu pārraksta vienkāršāk, lai lasītājs saprot domu. Piemērs: ministrijas vadlīniju fragmenta izklāsts skolēniem saprotamā valodā.
• Akadēmiska pārfrāze. Autora domu iekļauj savā argumentācijā un salīdzina ar citiem avotiem. Tai vienmēr seko atsauce, un to bieži izmanto literatūras apskatā.
• Stila pārfrāze. Tas pats saturs citā tonī: oficiālu vēstuli pārraksta draudzīgākā valodā vai otrādi. Šajā gadījumā mainās ne tikai vārdi, bet arī uzruna un teikumu garums. Tonim noder arī teksta stila maiņas rīks, bet atstāstot cita autora domu atsauce tāpat vajadzīga.
• Saīsinoša pārfrāze. Domu pasaka īsāk, taču neizlaižot būtisko. Ja saīsināt līdz vienai rindkopai visu nodaļu, tas jau ir kopsavilkums.

Mazs uzdevums pašpārbaudei

Pamēģiniet pārfrāzēt šo izdomāto teikumu: „Studenti, kas regulāri apmeklē lekcijas, parasti gūst labākus rezultātus pārbaudījumos.“

Viens no iespējamiem variantiem: Lekciju regulāra apmeklēšana parasti saistīta ar augstākiem vērtējumiem pārbaudījumos (Autors, gads). Ievērojiet: vārds parasti saglabāts, jo avots neapgalvo, ka tā ir vienmēr, un nav pateikts, ka lekcijas izraisa labus rezultātus, tikai ka tās ir saistītas ar tiem. Ja uzrakstītu lekcijas nodrošina labākus rezultātus, tā jau būtu cita doma.

Tagad salīdziniet savu variantu ar šo: vai jūsu pārfrāzē ir mainīta uzbūve, vai saglabāta piesardzība un vai ir atsauce?

Pārfrāze literatūras apskatā: divi avoti vienā rindkopā

Studiju darba teorētiskajā daļā pārfrāze reti stāv viena. Parasti jāsaista vairāku autoru domas. Pieņemsim, ka divi izdomāti autori raksta par to pašu tēmu.

Pirmais avots (Autors A, 2018): „Lasīšanas paradumi veidojas jau pirmajos skolas gados.“

Otrais avots (Autors B, 2021): „Ģimenes vide spēcīgi ietekmē to, vai bērns lasa brīvajā laikā.“

Apvienota pārfrāze: Bērna lasīšanas paradumi sāk veidoties sākumskolā (Autors A, 2018), un tos būtiski ietekmē arī mājas vide (Autors B, 2021).

Šajā rindkopā abi avoti ir saistīti vienā domā, katram ir sava atsauce, un teksts nesatur neko, ko avoti nesaka. Tā ir vērtīgāka par divu atsevišķu pārfrāžu virkni, jo parāda, ka jūs salīdzināt avotus, nevis tikai pārrakstāt tos pēc kārtas. Sekojiet, lai apvienojot netiktu zaudēta atšķirība: ja viens autors saka „veidojas“, bet otrs „ietekmē“, nevajag abus saukt par vienu un to pašu.

Pārfrāzēšana un mākslīgā intelekta teksti

Ja pārfrāzēšanai izmantojat mākslīgā intelekta rīku, atcerieties divas lietas. Pirmkārt, rīka izvade ir jūsu atbildība: jūs parakstāties zem teksta, tāpēc jāpārbauda jēga un fakti. Otrkārt, daudzās mācību iestādēs ir savi noteikumi par mākslīgā intelekta izmantošanu, un dažos gadījumos jānorāda, ka rīks lietots. Šos noteikumus nosaka iestāde, nevis rīka veidotājs, tāpēc noskaidrojiet tos pirms darba iesniegšanas.

Ko pārfrāzēšanas rīks nespēj izvērtēt

Automātisks pārfrāzētājs var piedāvāt citu formulējumu, taču tas nezina, vai jēga ir saglabāta, vai termins nav izkropļots un vai fakts ir pareizs. Rīks nelabo avotu un nenoņem atsauces pienākumu. Vienā reizē var apstrādāt līdz 6000 rakstzīmēm, un rezultāts vienmēr jāpārlasa.

Pārbaudot, vai pārfrāze nav palikusi pārāk tuva avotam, var izmantot plaģiāta pārbaudi: tā meklē sakritības atvērtajos tiešsaistes avotos un norāda, kuros avotos meklēja. Tas neaizstāj jūsu augstskolas izmantoto sistēmu un nav apliecinājums, ka darbs ir oriģināls.

Kā zināt, ka pārfrāze ir pietiekami tālu no avota

Vienots skaitlisks mērs nepastāv, un jebkurš apgalvojums par „drošu procentu“ būtu izdomājums. Praktiski palīdz trīs jautājumi. Vai teikuma uzbūve ir atpazīstami cita? Vai burtiski pārņemtas vārdu virknes nav palikušas ārpus pēdiņām? Vai jūs varētu to pašu domu pateikt mutiski, neskatoties uz avotu? Ja uz pirmo un trešo jautājumu atbilde ir jā, bet uz otro nē, pārfrāze parasti ir kārtībā. Lai pārliecinātos par rezultātu, to palasa arī cits cilvēks, piemēram, kursabiedrs vai kolēģis, kurš nav redzējis avotu un saprot, vai doma ir skaidra.

Godprātības kontrolsaraksts

• Es varu izskaidrot avota domu bez avota.
• Pārfrāzē ir mainīta gan uzbūve, gan vārdi.
• Skaitļi, nosaukumi un termini ir precīzi.
• Apgalvojuma stiprums nav mainīts.
• Atsauce ir tekstā un literatūras sarakstā.
• Garākus burtiskus fragmentus esmu likis(-usi) pēdiņās kā citātus.

Biežākās kļūdas

1. Mainītas tikai atsevišķas vārdu formas. Tas ir „pārkrāsots“ teikums, nevis pārfrāze.
2. Atsauce aizmirsta. Pārfrāze bez atsauces ir plaģiāts arī tad, ja neviens vārds nesakrīt.
3. Pievienota informācija. Pārfrāze nedrīkst saturēt to, ko avots nesaka.
4. Citāts bez pēdiņām. Ja vārdi sakrīt burtiski, tas jāformē kā citāts.
5. Zaudēta piesardzība. Vārdi var, iespējams, parasti nedrīkst pazust.

Pārfrāzēšanas prasme attīstās ar praksi. Sāciet ar vienu teikumu, aizklājiet avotu, uzrakstiet domu no atmiņas un tikai tad salīdziniet. Pēc tam pamēģiniet ar rindkopu.

← Visi ceļveži